olimpiskas speles
0

MTB olimpiskajās spēlēs

Kalnu riteņbraukšana ir viena no jaunākajām vasaras olimpisko spēļu disciplīnām. Ja treka un šosejas riteņbraukšana olimpisko spēļu programmā jau ir no atjaunoto olimpisko spēļu pirmsākumiem, tad šis brauciens olimpiskajās spēlēs tika ieviests 1996. gadā, kad tās risinājās Atlantā, ASV. Jau 5 vasaras olimpiskajās spēlēs braucēji sacenšas sarežģītā trasē ar kalniem, nogāzēm, mazām takām un nelīdzenu ceļa virsmu. Olimpiskajās spēlēs MTB ir tikai divas grupas – vīrieši un sievietes.

Šis kalnu riteņbraukšanas veids ir radies Kalifornijā. Tieši šajā ASV štatā 1970. gadā riteņbraucēji sāka meklēt jaunus piedzīvojumus, un sāka veidot trases pa dažādiem mežiem un laukiem. Netālu no Sanfrancisko atradās kāds velosipēdistu klubs, kura biedri nolēma rīkot sacensības tieši pa šādām trasēm. Šīs sacīkstes no 1976. līdz 1979. gadam norisinājās ”Zelta vārtu” tilta (Golden Gate Bridge) apkārtnē un radīja lielu sabiedrības interesi par jauno sportu. Pirmās nacionālās sacensības norisinājās kalnu riteņbraukšanas dzimtenē ASV 1983. gadā. Pēc septiņiem gadiem kalnu riteņbraukšana bija izplatījusies un guvusi popularitāti arī Eiropā un Austrālijā. 1990. gadā Starptautiskā riteņbraukšanas savienība organizēja pirmo MTB pasaules čempionātu.

Lai arī MTB un šosejas riteņbraukšana noris ārpus telpām un sacensību galvenā būtība ir līdzīga, abiem sporta veidiem ir diezgan nozīmīgas atšķirības. MTB trases ir veidotas, lai maksimāli apgrūtinātu braukšanu, tādēļ vajadzīgas lielas prasmes, lai šādā trasē saglabātu ātrumu un vietu. Galvenā atšķirība ir velosipēdos. Kalnu riteņbraukšanas velosipēdiem ir platākas riepas, priekšējie un aizmugurējie amortizatori, lai mazinātu dažādu triecienu ietekmi uz riteni un braucēju, kā arī šie riteņi tiek ražoti no daudz izturīgākiem materiāliem kaut gan to vidējais svars ir aptuveni 8 – 9 kilogrami.

Olimpiskajās spēlēs MTB distance ir nevis no punkta A līdz punktam B, bet gan vairāki apļi speciāli veidotā trasē. Šie braucieni parasti ilgst no 90 līdz 105 minūtēm, kas ir mazāk nekā šosejas riteņbraukšanas vidējās un garās distances posmos. Braucējiem ir jāveic noteikts apļu skaits un pirmais, kas sasniedz finiša līniju ir uzvarētājs. Olimpisko spēļu braucieni arī ir vieni no retajiem MTB braucieniem, kuru translāciju iespējams vērot televīzijā.