Pirmais velosipēds – velosipēdu vēsture un attīstība

Velosipēds mums visiem ir pazīstams kā lielisks un videi draudzīgs transportlīdzeklis, ko mēs ikdienā lietojam gan, lai dotos no punkta A uz punktu B, gan, lai, piemēram, apskatītu tuvāko apkārtni kādā tūrisma galamērķī. Bet kad tad īsti ir radīts pirmais velosipēds un kā velosipēds ir gadu gaitā attīstījies?

Pirmos neoficiālos un īsti nereģistrētos centienus izveidot kaut ko līdzīgu mūsdienu velosipēdam var datēt ar 15. gadsimtu, jo 1418. gadā Džovanni Fontana radīja pirmo transportlīdzekli, kuru darbināja pats cilvēks. Šim velosipēda priekštecim bija 4 riteņi un, lai šos riteņus darbinātu, to zobrati tika savienoti ar virvi, līdzīgi, kā mūsdienās šo funkciju pilda velosipēda ķēde. Šī paša gadsimta nogalē arī Leonardo da Vinči bija zīmējis skices, kurās ir attēlota primitīva velosipēda versija. Taču tiek lēsts, ka šīs skices nav īstas un tās nemaz nav zīmējis pats da Vinči.

Tikai pēc trīs gadsimtiem 19. gadsimta sākumā tika izveidots transporta līdzeklis, kurš sāka līdzināties mūsdienu velosipēdam. 1817. gadā vācu izgudrotājs Barns Karls fon Draiss radīja tā saukto Draisīni jeb “Skrienamo mašīnu”. Lai gan šis izgudrojums kā pēc izskata, tā darbības vēl bija tālu no velosipēda, kādu mēs to pazīstam, šī ierīce tomēr bija priekštece mūsdienu velosipēdu rāmim un struktūrai. Šī paša gadsimta 60. gados tika vadīts pirmais divriteņu velosipēds, kuru dēvēja par Kaulu kratītāju, jo šī velosipēda koka rāmis kombinācijā ar metāla riepām brauciena laikā neradīja ļoti ērtus braukšanas apstākļus. Desmitgadi vēlāk beidzot tika radīts pirmais transporta līdzeklis, kuru sāka saukt par divriteni. Šis tā sauktais augsto ratu divritenis sastāvēja no viena ļoti liela riteņa un viena mazāka atbalsta riteņa, kas nodrošināja, ka cilvēks, kurš pārvietojās ar šo divriteni ieminoties vienu reizi varēja veikt tālāku ceļu, kā arī šim ritenim metāla rati bija jau apvilkti ar gumiju, kas braucienu ar to padarīja daudz patīkamāku. Runājot par velosipēda attīstību, noteikti ir jāpiemin arī Džona Kempa Starlija izveidotais Rovera Drošības divritenis, kas bija pirmais velosipēds, kuram abi rati jau bija vienādā izmērā un tos savienoja ķēde, lai tos būtu iespējams reizē darbināt. Kā arī nepieminēts nevar palikt Džona Boida Daunlopa vārds, jo tieši šis īru izcelsmes izgudrotājs 1888. gadā radīja pirmās pneimatiskās riepas – velosipēda riepas, kuras bija piepildītas ar gaisu, lai pārvietošanās ar velosipēdu būtu mīkstāka un patīkamāka.

Sākoties 20. gadsimtam, velosipēds jau bija plaši izmantots transporta līdzeklis. Tas tika izmantots gan kā ikdienas pārvietošanās līdzeklis, gan, piemēram, pielietots arī kara apstākļos. Ap 1920. gadiem sākās arī bērnu velosipēdu ražošana, kas nodrošināja, ka ar velosipēdu varēja pārvietoties ne tikai pieaugušie, bet arī bērni, taču, tā kā arvien izplatītāki sāka palikt arī automobiļi, velosipēdu popularitāte mazinājās. 20. gadsimta 30. gados velosipēdu industrija sāka attīstīt projektus, kuros ražoja izturīgākus velosipēdus, ar kuriem viegli bija pārvietoties arī pa neceļiem. Iemesls šādam lēmumam bija, ka pusaudži arvien biežāk sāka velosipēdus izmantot ne tikai, lai vienkārši pārvietotos, bet arī, lai veiktu dažādus trikus un sacensības. Šie izturīgākie velosipēdi bija arī priekšteči mūsdienās visai populārajiem kalnu velosipēdiem jeb MTB velosipēdiem. 1960. un 1970. gados velosipēds atkal piedzīvoja uzplaukumu tā popularitātē, jo, cilvēki ne tikai sāka vairāk domāt par vides aizsardzību, bet arī 1973. gada degvielas embargo liedza daudziem izmantot savas automašīnas.

Arī mūsdienās velosipēds vēl joprojām ir populārs pārvietošanās veids, jo daudzi cilvēki, īpaši vasaras sezonā, labprātāk izvēlas videi draudzīgāko velosipēdu, kā arī mūsdienās ļoti populārs ir arī velotūrisms, kuru nebūtu iespējams īstenot bez velosipēda un tā attīstības.

Pasaules grūtākās MTB sacensības

Ja tev patīk asas izjūtas un grūti pārbaudījumi tad MTB jeb kalnu riteņbraukšana ir domāta tieši, tev, jo šis sporta veids sevī ietver tieši šīs divas īpašības. Taču, ja tu vēlies nevis pats piedalīties MTV velobraucienos, bet tos vērot, tad tev noteikti vajadzētu apskatīt šīs 5 ekstrēmākās un episkākās MTB sacensības.

1. BC Velosacensības Kanādā
Šīs sacensības norisinās Kanādā, Britu Kolumbijas štatā, kas ir pazīstams ar savām skaistajām un kalnainajām ainavām. Tieši tādēļ šī vieta ir tik ļoti piemērota, lai tajā rīkotu MTB sacensības. Šo sacensību trase stiepjas no Vankūveras līdz Vistlerai, un to laikā dalībniekiem ir jāpārvar ne tikai dažāda tipa mežu takas, bet pat jātiek no vienas salas uz otru.

2. La Ruta de los Conquistadores sacensības Kostarikā
Šīs sacensības, kuras norisinās skaistajā Kostarikā, ir vienas no vispopulārākajām un tajā pašā laikā arī visrespektētākajām sacensībām, jo, lai gan šīs sacensības mīl daudzi MTB fani, tās ir vienas no biedējošākajām sacensību trasēm pašiem MTB braucējiem. Šīs sacensības var dēvēt par sacensībām no krasta līdz krastam, kur grūtības nesagādā tieši distances attālums, jo šo sacensību laikā sportistiem 3 dienu laikā ir jāpieveic 161 jūdzes, bet gan tieši trases reljefs. Sacensību laikā sportistiem ir jāpārvar 5 kalnu grēdas, kuras kopā sastāda aptuveni 29 tūkstošu pēdu augšupejoša ceļa, kas nekādā ziņā nav viegls pārbaudījums pat vistrenētākajam sportistam.

3. Valparaise Cerro Abajo pilsētas nobrauciena sacensības Čīlē
Tiem, kuriem patiek tieši nobrauciena disciplīna no kalnu riteņbraukšanas daudzajām disciplīnām, notiekošās patiks šīs Čīlē notiekošās sacensības. Nogāzes riteņbraucieni jau paši par sevi ir ļoti ekstrēmi, bet, tā kā tieši šo sacensību trase ved pa īsta kalna nogāzi un vēl papildus cauri pilsētai, tad var teikt, ka neko daudz ekstrēmāku saistībā ar nobrauciena sacensībām tu neatradīsi. Šo sacensību laikā nereti dalībnieki lec pāri ceļiem, brauc pa šaurām pilsētas ieliņām, pārvar kāpnes un pat pēc no ēku jumtiem, lai tikai pēc iespējas ātrāk nokļūtu no starta līdz finišam.

4. Absa Cape Epic sacensības Dienvidāfrikā
Dienvidāfrika jau pati par sevi ir visai eksotiska sacensību norises vieta, taču šīs izturības krosa sacensības ir īpaši eksotiskas, jo to dalībniekiem 8 dienu laikā ir jāpieveic 718 kilometri. Un, ja attālums vien neliekas tik liels, tad šo 718 kilometru laikā braucējiem ir jāpārvar kopā 14850 m augšupejošs ceļš. Ne velti šīs tiek dēvētas par vienām no grūtākajām MTB sacensībām, kuras, par nepatiku profesionālajiem MTB braucieniem, ir vienas no svarīgākajām sacensībām, ja tu vēlies atrasties starp labākajiem MTB braucējiem.

5. Megavalanche sacensības Francijā
Un vienas no visslavenākajām un tajā pašā laikā arī sarežģītākajām MTB sacensībām ir šīs Megavalanche sacensības. Tās norisinās Francijā, Alpe d’Huez kūrorta tuvumā. Šo sacensību trases sākums ir augsta kalna pašā augšā, kura ir sniegota un pilna ar glečeriem, un, sacensībām turpinoties, vairāki simti braucēju cenšas pievarēt šo ekstrēmo 30 kilometru garo nobraucienu, tajā pašā laikā cenšoties arī nepaslīdēt sniegā un ledū un nenokrist. Un papildus nobrauciena laikā ir posmi, kuros sacensību dalībniekiem ir arī jāpārvar kalns uz augšu ne tikai nobrauciens, kas padara sacensību trasi vēl grūtāku.

Latvijas MTB pasākumi

MTB jeb kalnu riteņbraukšanas sacensības ir ļoti populāras visā pasaulē un tai skaitā arī Latvijā, jo arī Latvijā ir daudz sportistu, kuri specializējas tieši dažādās MTB disciplīnās. Tieši tādēļ arī Latvijā ik gadu notiek vairāki lieli MTB pasākumi.

Vivus.lv MTB Maratons
Viens no nozīmīgākajiem MTB pasākumiem Latvijā ir tieši kreditora Vivus.lv sponsorētais MTB maratons, kurš sākot no aprīļa līdz septembrim norisinās 7. posmos 7. dažādās Latvijas pilsētās. Pirmais posms notika jau 19. aprīlī Ventspilī, kam seko 24. maija posms Tukumā, 7. jūnija posms Baldonē, 28. jūnija posms Talsos, 12. jūlija posms Smiltenē, 9. augusta posms Cēsīs un visbeidzot 12. septembra posms vienā no mazākajām Latvijas pilsētiņām – Apē. Šis garais MTB maratons ir ļoti dinamisks, taču katrs mēnesis starp posmiem dod šī maratona dalībniekiem iespēju atjaunot spēkus, lai no jauna piedalītos sacensībās un cīnītos par uzvaru.

SEB MTB maratons
Līdzīgas sacensības iepriekš minētajam Vivus.lv MTB maratonam ir arī SEB MTB maratons, kurš arī norisinās 7. posmos no aprīļa līdz septembra beigām. Šis MTB maratons šogad sākās ar 1. posmu, kurš notika 29. aprīli Cēsīs, kur sportisti mēroja ceļu no Cēsīm uz Valmieru. Pēc tam 2. posms notiek 13. maijā Siguldā Latvijas čempionāta XCM ietvaros, tad 3. posms 17. jūnijā notika atkal Cēsīs. Tam seko 4. posms 15. jūlijā Vietalvā, 5. posms 5. augustā Tukumā, 6. posms 16. augustā Talsos un visbeidzot 7. posms 27. septembrī Ikšķilē. Arī šīs sacensības noteikti pārbauda ikviena MTB sportista izturību un fizisko sagatavotību, taču tajā pašā laikā nodrošina arī milzīgu gandarījumu, kad ir pieveikts ikviens no 7. maratona posmiem.

24h MTB
Un 3. nozīmīgais MTB pasākums, kurš noteikti ir jāapmeklē ikvienam, kuram patīk MTB, ir 24h MTB sacensības, kuras notiek 25. un 26. jūlijā Ogres Zilajos kalnos. Šīs sacensības, kā jau to nosaukums liecina, notiek veselas 24 stundas, kuru laikā ir jāmēro īsti MTB sacensību cienīga trase pa meža takām. Tā kā sacensības notiek 24 stundas, tad tajās dalībnieki piedalās gan komandās pa 2, 4 un atvērtajā klasē komandās pa 3 – 5 dalībniekiem, gan arī pa vienam. Šo sacensību laikā katrs dalībnieks (komanda vai solo dalībnieks) brauc pa noteikto MTB trasi un to laikā – 24 stundās – veic pēc iespējas vairāk apļus (viens aplis ir 10, 11 kilometru garš). Interesanti, ka sacensības notiek arī pa nakti, kas piešķir tām īpaši ekstrēmu piegaršu, un patiešām ļauj pārbaudīt savus spēkus ikvienam MTB sportistam.

Kas ir MTB?

MTBDaudzi noteikti ir dzirdējuši burtu salikumu MTB, kad tiek runāts par kaut ko saistībā ar velosipēdiem vai kalnu riteņbraukšanu, bet visdrīzāk daudzi nezina, ko tas īsti nozīmē, tādēļ paskaidrošu, kas tad īsti ir MTB.

MTB ir angļu abreviatūra kalnu velosipēdam jeb angliski mountain bike (MTB). Par šiem MTB jeb kalnu velosipēdiem, kuri dažreiz tiek dēvēti arī par ATB (all-terrain bicycle) jeb visu veidu ceļu segumu velosipēdiem, sauc velosipēdus, kuri ir speciāli izveidoti tā, lai tie būtu piemēroti braukšanai pa vietām, kur nav pieejami ceļi, piemēram, pa mežu, kalnu takām, pludmali, akmeņiem un tā tālāk. Šāda veida velosipēdiem ir speciāls rāmis, riepas, piekare, amortizācija un visas pārējās sastāvdaļas, lai velosipēds varētu izturēt braukšanu pa neceļiem, kā arī, lai varētu pārvarēt dažādus šķēršļus, piemēram, koku saknes, vertikālus kritumus un dažādus pacēlumus, kas viss var būt sastopams vietās, kur nav ceļu.
Kalnu divriteņi tiek izmantoti sporta veidā ar nosaukumu kalnu riteņbraukšana jeb mountain biking. Šis sporta veids oficiāli izveidojās ap 1940. gadiem, taču savu uzplaukumu tas piedzīvoja tieši 1970. gados, kad no tā izveidojās vairākas dažādas kalnu velobrauciena disciplīnas, piemēram, krosa riteņbraukšana jeb XC un visas dienas izturības riteņbraukšana. Katrai no daudzajām kalnu riteņbraukšanas disciplīnām MTB velosipēds tiek nedaudz modificēts, lai tas būtu piemērots konkrētajām vajadzībām, taču arī tieši pateicoties šīm dažādajām disciplīnām MTB velosipēds ir ieguvis tādas īpašības, kā iespēju uzņemt ļoti ātru ātrumu, kā arī viegli pārvarēt kā braucienu kalnā, tā braucienu lejup no kalna. Tieši tādēļ arī daudzi cilvēki, kuri profesionāli ar kalnu riteņbraukšanu, tik un tā ikdienai izvēlas iegādāties tieši MTB velosipēdu.

Visbiežāk dažāda tipa kalnu velosipēdi tiek iedalīti pēc to amortizācijas, kur izdala velosipēdus ar:

  • Priekšas piekari un bez aizmugurējās piekares
  • Rāmi, kuram nav piekares, bet ir dakša no nofiksēta aizmugure
  • Nelielu aizmugurējo piekari
  • Pilnu amortizāciju.

Vēl nereti šos MTB riteņus iedala arī pēc konkrētās disciplīnas, kurā ar tiem tiks braukts. Tā, piemēram, izdala distanču velosipēdus, izturības braucienu velosipēdus, velosipēdus, kuri ir speciāli paraudzēti braukšanai no kalna lejup, kā arī tā saucamos brīvbraukšanas jeb Freeride kalnu velosipēdus, kuri ir ļoti izturīgi.

Kā izvēlēties MTB velosipēdu?

MTB jeb kalnu velosipēdi ir vieni no ērtākajiem un labākajiem velosipēdiem, jo ar tiem bez problēmām var pārvietoties pa jebkura veida segumu, sākot no asfalta līdz akmeņainām kalnu takām. Taču sev īstā un piemērotākā MTB velosipēda izvēle var būt visai sarežģīta, tādēļ šeit būs neliels palīgs, kā izvēlēties MTV velosipēdu.

Pirmais, ko tev vajadzētu izdarīt, iegādājoties MTB velosipēdu, ir nolemt to, cik lielu budžetu tu atvēlēsi šī divriteņa iegādei, jo tas noteiks to, kāds būs tavs budžets. Dažādu MTB riteņu cenas atšķiras, ņemot vērā to, kāda vieta MTB velosipēds tas ir, kam tas ir piemērots un cik kvalitatīvas ir detaļas, no kurām šis velosipēds ir sakomplektēts. Visbiežāk MTB velosipēdu ikdienas izmantošanai var iegādāties pa salīdzinoši nelielu summu līdz 500 eiro, taču, ja vēlies nodarboties ar MTB sportu, un tev ir nepieciešams velosipēds, kurš ir patiešām kvalitatīvs, tad tev noteikti vajadzētu rēķināties ar budžetu, kurš it no 500 līdz 1000 eiro vērtībā.

Nākamais, ko nepieciešams apsvērti, ir tas, kur tu gatavojies iegādāties velosipēdu. Cenas noteikti atšķirsies no tā vai tu pērc velosipēdu no individuālajiem tirgotājiem vai lieliem velosipēdu veikaliem. Visbiežāk lielie veikali piedāvā velosipēdus par lielākām cenām un ar mazākām garantijām, kā arī nepievērš tik rūpīgu uzmanību katram klientam, kā to dara individuālie pārdevēji, jo šie pārdevēji ir ieinteresēti, lai katrs klients preci iegādātos tieši pie viņa, un, iespējams, pēc pāris gadiem atgrieztos pie viņa un iegādātos jaunu velosipēdu.

Vēl, kas noteikti ir jāievēro saistībā ar MTB velosipēdiem, ir materiāls, no kā ir taisīts šī divriteņa rāmis, jo tieši šis rāmja materiāls ir lielākais faktors, kas ietekmē velosipēda cenu. Visbiežāk šie rāmji tiek veidoti no vairāku metālu sakasējuma, tērauda, alumīnija vai oglekļa. Ja velosipēdi ar alumīnija un tērauda rāmi būs lētāki, vairāku metālu sakausējuma vai pat oglekļa rāmji jau būs ievērojami dārgāki.

Un pēdējais, ko tev vajadzētu izdarīt, pirms tu iegādājies MTB velosipēdu, ir pārbaudīt tā izmēru. Tāpat kā dažādu firmu ražots apģērbs un apavi atšķiras savos izmēros pat ja uz tiem ir minēts viens un tas pats izmērs, kā arī dažādu ražotāju MTB velosipēdu izmēri var atšķirties. Pārbaudīt velosipēda izmēra atbilstību tavam augumam ir ļoti vienkārši. Uzkāp uz velosipēda un nostājies ar abām kājām pie zemes un netālu vienas no otras. Tad šādā pozā pamēģini pacelt vispirms velosipēda priekšu, un tad aizmuguri. Tev vajadzētu varētu pacelt kā velosipēda priekšu tā aizmuguri apmēram 7 – 8 centimetrus, tajā pašā laikā joprojām paliekot ar abām kājām pie zemes. Ja tu to vari izdarīt, tad velosipēda izmērs ir tev atbilstošs un tu droši vari to iegādāties un sākt izbaudīt MTB divriteņa priekšrocības.